pirmdiena, 2010. gada 22. februāris

mežs

nudien negribēju shodien nekur iet. bet tad caur mākoņiem saredzēju sauli. un sevi pierunāju (vispār jau arii mans suns un mana meita:). netālu mums no mājas ir mežs. un tajā ir cita pasaule. pavisam cita. maģiska es pat gribētu teikt. tā vien gribas kā no kalna skriet lejā, smieties, priecāties un elpot - dziļi un no visa spēka. tā, lai ar ieelpu saņemu visu labo, ko mežs var man sniegt, bet ar izelpu...hmmm..saņem manu nemieru un steigu? bet mežs jau tiks ar to galā. un es tikai ieelpoju un izelpoju. rezultāts fantastisks. esmu gatava atkal ķerties klāt pie psihodiagnistikas, lai ko shis vārds katram noziimētu. man tas noziimē daudz domāt un rakstiit.
tagad uztaisiishu sev banānu kokteili. un ķershos pie saviem darbiem...

buchas tiem, kurus es paziistu un kuri paziist mani (un kurus tik sen neesmu satikusi, peec kuriem ilgojos utt.:), bet miiļi sveicieni tiem, kuri iemaldiijushies shajās rindās, bet kurus vēl neesmu paspējusi iepaziit un, iespējams, to nekad neizdariishu..

veiksmi vēlot,
evita

2 komentāri:

  1. Uzskatu, ka arī man ir tikusi kāda buča :) par to paldies. un Tev no manis arī. Bet meža te gan nav. Toties gaisā jūtams pavasaris!

    AtbildētDzēst
  2. Es tieši šodien teicu, ka gribu Tevi satikt. pa īstam satikt. :) betija man saka, ka Džo Vācijā ir nozagts, bet viņš paņemšot mašīnu un atbraukšot. tas nozīmē, ka viņai arī pietrūkst kāds mīļš cilvēkbērns. :*

    AtbildētDzēst

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...