Māsai vārda dienas sveiciens.

Tu esi pirmā. Pirmā no mums. Līdz ar to - Tu esi bijusi mans paraugs. Pateicoties Tev, man ir mans vārds, ar kuru es ļoti labi sadzīvoju. Kad aizvilki mani līdzi uz zirgu stalli, es gāju, jo man negribējās Tevi pamest, droši vien klusībā es gribēju būt tikpat neprātīga un drosmīga, kāda esi tu.. Es zināju, ka Tu mānies par saņemto atļauju. Es biju priekšzīmīgā, Tu bosiks. Tu ar puikām plika vannā sēdēji, un ļāvi apčurāt puķes...sevi varu iedomāties kā novērotāju tai mirklī. Iespējams, es nosūdzēju, jo es taču gribēju būt labāka par tevi. Arī tad, kad ar pieri es ieskrēju durvīs, jo gribēju būt pirmā. Hmm, jā, vai tu to darīji tīšuprāt?
Jā, tik dažādi mums bijuši mirkļi, vai ne? Nekad nevarēju saprast, kāpēc tu negribi būt mans draugs. Es nezinu, vai tādas esam arī šobrīd, taču manā dzīvē tev iedalīta cita, nozīmīga loma. Māsa. Mana lielā māsa, kura vienmēr parūpēsies, lai esmu paēdusi, lai koncertu rindās redzētu mākslinieku (smejos), lai puiši man nedarītu pāri. Vai atceries, kā ceļojām ziemā pie vecmammas ar kājām? Protams, ka atceries.  Sapņojām, kā citi dzer siltu tēju un sildās pie krāsns, bet mums bija vēl tāls ceļš ejams. Tad tu atdevi man savus cimdus. Nu ja, tev jau arī bija jādod, jo tā bija tavā kārtējā trakā ideja. Paldies Tev, laikam vēl neesmu pateikusies par to.

Es varētu rakstīt un rakstīt - par spilvenu kaujām, par lielo skabargu tavā kājā, par ballēm, par Valmieras laiku, kad dzīvojām vienas savos apartamentos, un tu mani bieži pameti, par iemīlēšanos, par asarām, par greizsirdību, par to, ko abas klusām pārdzīvojām, par kopīgajām lūgšanām, par izpalīdzību, par tavu atbalstu, ko vienmēr esmu saņēmusi un jutusi... Esmu laimīga par tādu māsu. Par tām mācību stundām, ko kopā esam izgājušas un par tām, ko vēl iziesim.

Es vēlētos, lai ļauj sev piedzīvot, lai arvien vairāk ir sajūta, ka mīli sevi, ka tevī ir spēks un iespējas kaut ko izmainīt, sasniegt, nekautrēties no savām izjūtām, zvanīt, kad gribas kopā paklusēt un novēlu tev atklāt neatklāto, jo tā tevī vēl ir daudz. Esmu priecīga par tiem mirkļiem, ko varam pavadīt kopā. Esmu pateicīga mūsu bērniem, ka viņi turpina mūsu stāstu par mīlestību, piekāpību, draudzību, upurēšanos un cilvēcīgām attiecībām.


Sirsnīgi Tev smaidu, nodejoju kādu deju, un dzin, dzin ... skandinu prieku tavās acīs un sirdī! 


Reiz es Tev uzdāvināšu zirgu,

Evita
Foto © Dave Wright