piektdiena, 2013. gada 14. jūnijs

Saruna. Kas ir Tavs prieks?

Kas ir Tavs prieks? "Būt pašai!", es aši atbildu.

Un pēcāk es vēlos apsēsties liedagā un paklusēt. Ziniet, ir tāds klusums, kas traucē un ir tāds, ar kuru saplūsti, it kā tu sadalītos molekulās un vizētu virs jūras saulē.

Cik egoistiska Tu esi bijusi? "Ļoti!", es nevilcinoties atbildu.
Atceroties epizodes, kur apēdu pēdējo šokolādes gabaliņu, neatstājot māsai. Pieprasot tikai un vienīgi laiku sev. Nedzirdot citus un pat noniecinot viņu idejas.

Pēcāk es gribētu atkal saplūst ar klusumu. Taču to klusumu, kurā būtībā ir daudz skaņu - bērnu čalas, šļaksti, bites dūkšana, suņu rejas, vēja skriešana...

Lai arī bieži tik daudz šķiet saprotams, vienā brīdī sevi notveru pie sajūtas - lūk, šis ir tas, par ko iepriekš domāju. Lūk, tā tas patiesībā izskatās. Ne tā, kā man šķita un kā sev centīgi mēģināju iegalvot.

Dusmojies? "Jā, protams", es dzirdu sevi sakām. Man patīk tās spēt vadīt. Pieķert sevi brīdī, kad dusmu mutulis iet caur vēderu un tālāk virzas uz kaklu un izlaužas ar kliedzienu. Reizēm attopos tikai mirklī, kad otram kaut kas ieduras pakrūtē, tik skaļi, ka nespēju izlikties nedzirdam. Vairs nē. Jā, nejautā, es protu atvainoties. Jau protu.

Mirklī apjaut, ka laiks atteikties no rozā brillēm. Nē, apjaut sen, bet tu aptver, ka brilles uz acīm nav. Nē, es nerunāju par iemīlēšanos. Kaut arī. Es runāju par idealizēšanu. Pēkšņi redzi skaidrāk, asāk, blāvāk.

Vai Tu zini to sajūtu, kad ir viegli? "Jā, protams, es zinu", un nemanāmi palūkojos augšup.

Taurenis uzmanīgi pieskaras ziedam, it kā lūgdams tā atļauju. Smalki, uzmanīgi, viegli. Bite meklē īsto smaržu, ko barvedis pavēlējis pārnest mājās. Pacietīgi. Suns uzliek galvu uz saimnieka kājas un apskatās acīs. Uzticīgi. Cilvēks bar bērnu. Skaļi. Pazaudējies, apmulsis un nelaimīgs.

Kas padara Tevi laimīgu? "Iespēja izvēlēties būt pašai", es atbildu.

Aizeju līdz jūrai, novelku drēbes un jūtu kā saplūstu ar to, ar visu vareno, ar dabas māti. Pieskaros sev un apskauju. Notveru un izgaršoju mirkli. Es mīlu Tevi. Es mīlu savu ķermeni. Esmu pateicīga par iespēju izvēlēties. Esmu laimīga par iespēju piedzīvot. Būt pašai.

Skaistu šo vasaras laiku. Esiet labi.

Evita




Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru

Viens, divi, trīs un Tu esi brīvs

Labdien, labdien, mīļie, dārgie un attālie! Es nezinu, kā jums, bet mana ikdiena ir uzņēmusi labu tempu un ātrumu. Patīk. Man vienmēr ...