jā, ir sācies jauns gads.

Paldies par līdzi jušanu. Es to noteikti jutu. Paldies par zvaniem un uzmundrinošām īsziņām. Esmu priecīga un laimīga, ka ap mani pulcējas tik daudz interesantu, gudru un sirsnīgu cilvēku.

Un tas sniegs, kas sāka snigt, man ejot komisijas priekšā, bija kā vēstījums, ka viss būs kārtībā. Un bija. Esmu pateicīga par tik augstu novērtējumu un labajiem vārdiem. Tagad, kā saka manas profesijas pārstāvji, atrodos nulles punktā. un šis nulles punkts, kas it kā ietver emocionālu tukšumu, ir jāizbauda. Tas ir līdzīgi kā krīze, tu nevari aizvērt durvis ciet un pateikt, ka viss ir/būs labi, ir gan jāizkliedzas, gan jākrīt panikā, gan jāsmejas, kad tam nav vietas un jāraud. Tāpat man ir vajadzīgs brīdis, lai apjaustu, cik liels darbs ir padarīts, lai spētu novērtēt savas prasmes un pie sevis to nosvinēt.

Tūliņ ķeršos klāt savam projektam ar jaunu spēku. Un es ticu, ka pavisam drīz jaunieši iešūposies jaunu vērtību meklēšanā un stiprināšanā, tiks realizētas idejas un paplašinātas zināšanas. Manuprāt, pasaule mazliet iet šķērsām ar krāniņu/krūšu mērīšanos un neiejūtību pret tuvāko, kur nu vēl pret svešo, savādo un citādo. Ja vēlies projektā iesaistīties kā brīvprātīgais ar idejām vai kā savādāk palīdzēt, sazinies ar mani, ja redzi mani uz ielas, nāc sasveicinies.

Ziniet, man ir sajūta, ka ir sācies jauns gads, ar jaunu spēku, baltu sniegu un skaistām vīzijām.

mīļi,
evita