Brīvdienas. Urrā, brīvdienas! KO darīsim, kur iesim, ko ēdīsim, ko sagaidīsim, kur būsim… tādi jautājumi ik pa laikam viens otru nomainīja. Tā kā es cītīgi vēl apgūstu maģistrantūras kursu, tad tieši, kā par spīti, lekcijas man BIJA gan piektdien, gan sestdien. Bet kopumā man šajās dienās bija daudz prieku. Un ne tikai man. Manai trīsgadniecei, kurai jau nākot četri, arī. Tad nu nedaudz par man būtiskākajiem notikumiem un mazliet to analīze arī.
1. Svētki bērnu dārzā. Meitenēm jāpin bizes un jāliek košas atlasa lentas, jāvelk balta blūzīte un zeķītes tādā pašā krāsā. Tā kā Betijai vēl vārda diena bija gaidāma nedēļas nogalē, tad vēl cienasts jānes. Un vēl baseins. Biju tā neko nokrāvusies. Bet, braucot mājās, mans bērns trolejbusā sāka dziedāt dziesmu – mana mīļā zemīte ir Latvija.. un es jutu, ka man iztaisnojās mugura, un es smaidīju. Jā, cik bažīga es pirms kāda laika biju par valsts pirmsskolām, tik šobrīd es esmu gandarīta. Bērniem tiek dots ļoti daudz, viņi tiek mācīti svinēt svētkus, tiek mācīti sakārtot telpu un veidot dažādas lietas.
2. Mana draudzene zvanīja nopietnā un klusā balsī, lai pateiktu, ka pirms pusstundas viņai ir piedzimusi meitiņa. Piedzimšana man vienmēr šķiet mistika. Tās sāpes, kas sajaucas ar laimes sajūtu. Tas brīdis, kad dzirdi mazo kliedzienu. Tā izjūta, kad sajūti savu tikko dzimušo bērnu sev uz krūtīm. Tās acis, kas tevī veras, lai teiktu, paldies, mīļā, ka tu to izdarīji! Tā atbildības, kas tevī ieplūst līdz ar katra bērna ienākšanu šajā pasaulē. Lai Martai laba apetīte, salds miegs un mīloši vecāki un brālis!
3. Mamma beidzot atbrauca ciemos, lai pabūtu kopā ar manu meitu, kamēr es pa skolu. Izdevās arī parunāt par mums būtiskām lietām. Par to, cik būtisks ir otra atbalsts un tas, ka otrs tevi saprot. kaut ikdienā tu nevari būt kopā, bet, kad esi, tad viss notiek pa īstam. Tev ir sajūta, ka tevi saprot. Es savai mammai teicu, ka nevarētu būt kopā ar cilvēku, kas mani nesaprot vai ar tādu, kuram man būtu jāpierāda un jāpaskaidro, kāpēc man būtiski ir visu laiku kko apgūt, mācīties, kāpēc es nedzemdēju trīs bērnus un 12 gadus nedzīvoju mājās, to audzinot.
4. Manas draudzenes un māsas reizē Liene un Dita mani un Betiju pārsteidza. Patiešām ļoooti pārsteidza. Un liels paldies jums abām par to, ka Betijai bija vārda dienas ballīte. Ballīte bija enerģiska, nemaz nezināju, ka pa manu mazo mitekli var ar skritulenēm rullēt, slēpties kaktos, vannā un aiz dīvāna. Meitenēm bija interesanti, Jēkabs jau gan viņas līdz galam nesaprata, bet nepavisam nepukojās, iedzēra tik šampanieti!
Tas man atkal atgādina, cik draudzība ir nenovērtējama, un to, ka tai nav vajadzīgi lieki vārdi. Tas man pašai māca būt uzmanīgai un izpalīdzīgai. Paaldiess par kopā būsanu. un bučas jums.
P.s. Šodien Betija laimiga atrādija visas dāvanas savam tētim.
5. Ar Betiju bijām vakar aizgājušas uz Dominu. Tur, kā jau ierasts, kidding ietvaros bija dažādas aktivitātes bērniem un arī leļļu teātra izrāde. Betija pārtapa par kaķīti. Bija ļoti priecīga. Ievēroju, ka veikalā ir vairāki bērni bez vecākiem, kuri, šķiet, pa veikalu dzīvo stundām. Tādus bērnus iepriekš biju ievērojusi Elkor bērnu placī. Cauras zeķes, panetīri mati, bet ar mobilajiem tālruņiem un pa auskaram ausī. Šie bērni bija pieklājīgi, netipiski bērniem no bērnu namiem vai sociāli nelabvēlīgām ģimenēm, kurās aug vairāk par 5iem bērniem. Taču noteikti bija redzams, cik viņi ir nevaldāmi, grūti viņiem ievērot robežas. Grib sarunāt ilgāk un vairāk. Grib runāt un līdz ar to grib būt noderīgi ilgāk. Un tas jau tikai saprotams. Prieks, ka meitene, kas bija atbildīga par apgleznošanu un lēkāšanu pa batutu, tik labi ar viņiem sapratās.
6. Un šodien jau pirmdiena. Tā man parasti ir brīvdiena. Es pildu dažādus mājas darbus, lasu grāmatas un kaut ko parakstu.
Lai laba pēcsvētku nedēļa! Sola beidzot mīnusus, no skapjiem jāvelk ārā dūraiņi!
laimiigā meitene atrasta http://www.mollyknight.com
un man ir zils kājas pirksts.. tās skrituļslidas.
AtbildētDzēsttā ir, ka sen ar tām neesi braukusi!! :)
AtbildētDzēst