pa gabaliem

Vakar viena no manām idejām tika sašķaidīta pa gabaliem. bez ierunām, bez kompromisiem tā tika uzskatīta par nekam nederīgu. taču pēc laika ieraudzīju, ka mana ideja, ietērpta tajos pašos vārdos un vēl sameklējot tiem atskaņas, ir uzrakstīta skaidriem burtiem uz baltas lapas. taču mana ideja nu jau skaitās cita ideja. un es sapratu, ka es nekad nespēšu ar šādu cilvēku turpināt sadarbību. Pēkšņi es sevī apjautu spēku, kāds man ir. Es, protams, arī mirkli sajutu vājumu un bezspēku. Taču ātri sapratu un sajutu, ka es varu iet savu ceļu. Idejas taču nav deficīts, tās rodas no jauna. un tas ir pats labākais.
Vakar es saskāros arī ar spēcīgu vārdisku agresiju. un sapratu, ka agresija ir tik ierasta darbība cilvēkiem, kuriem ir ļoti grūti kontrolēt savus impulsus un kuri jūtas vāji. taču es arī zinu, ka nekad negribu ko tādu ļaut paust pret sevi. Turpmāk klausīšos savās izjūtās un priekšnojautās vairāk un cītīgāk, uzticēšos savai sirdij un darīšu visu sev vēlamajā tempā.

situācijās, kas bijušas sarežģītas, es mēdzu parasti domāt, kas notika un kas man no tā jāsaprot? šodien esmu radusi atbildi, un laikam tur kādam augšā gribas, lai es pati visu izdaru un lai es pati uzņemos atbildību par savām idejām un to, ko gribu darīt. Patiesībā nevis spēks ir atdot, bet spēks ir līdz galam iznest un noturēt.

svētīga pieredze. it kā viena diena, bet tik daudz notikumu, daudz jaunu atziņu, apstiprinājumu. taču šodien man ir cita jauda, jo ir sajūta, ka es dodos uz priekšu bez smagiem akmeņiem kabatās.

Lai jums izdodas gribēt un dabūt! Lai izdodas vēlēt otram labu un uzticēties sev un savai sirdsbalsij!

Evita