pirmdiena esot grūta diena.

man tā bija dikti laba. produktiiva. un saule spiideeja.
tagad jau gan ir tumsa aiz loga. tāpēc es mazulietiņ ilgojos pēc gaishākiem, siltākiem vakariem.
es izdariiju vienu dikti labu darbiņu. mums maijā skolai salidojums. Valmieras skolai. un vajadzēja uzrakstiit par vidusskolas laiku. kā mums tur gāja. sākumā man shķita (ints, mans draugs:), ir shodien izskaudis no manas leksikas "liekas". kas liekas, tas sasitas, ja?:), ka neko neatceros, bet vēlāk rakstiiju un priecājos, cik burviigs tas laiks ir bijis. un man nepavisam nav sajūta, ka pagājushi jau 10 gadu.
teātri mēs spēlējām, podus gāzām, iemiilējāmies viens otrā un neiemiilējāmies, popielās priizes ieguvām. es ceru, ka spēshu atrast un ieskeneet kādu tā laika bildi. bet tad, kad aizbraukshu pie mammas. tur man glabājas visas atmiņu klades, vēstules, bildes un seno laiku izjūtas.
shodien es uzcepu maiziites kā senos laikos - uz pannas, olā + pienā apmērcētu un ar ievāriijumu apsmeereetu. visiem garshoja. riit par to noskrieshu vienu apli vairāk.:)
shodien es iztiiriiju dziivokli.
un vēl plānoju cd ierakstiit bildes. aiznest tās uz meistardarbniicu un vēlāk smuki salikt albumā. citam atmiņu vakaram.
pie darbiem, mani draugi!
Evita
p.s. paldies par bildi Mellajai.