dzīves kvalitāte

šodien, runājot ar draudzeni iekš skype, sāku domāt par dzīves kvalitāti. par to, cik katram atšķirīga izpratne par to. Es pieļauju, ka nebūtu korekti nepieminēt arī vecumu. jo nenoliedzami, pusaudžu gados un jau 30 gados dzīves kvalitāti nosaka citas satura vienības.
Taču nenoliedzami varu pateikt, ka tā otra izvēles pieņemšana paliek arvien vieglāka. Man negribas, kā kādai tantei trolejbusā, norādīt jaunietim, ka varbūt var tos matus vienreiz nogriezt vai vismaz izmazgāt. taču reizēm bez pārsteigumiem neiztikt. piemēram, vakar, nākot mājās, mājas pagalmu pieskandināja skaļa mūzika [ļoti skaļa]. iemesls bija saprotams, kāds jauns vīrietis savam bmw lika spēcīgu atskaņošanas iekārtu. un tad mani pārsteidza, ka es uz īsu brīdi padomāju no sērijas wtf, domā, ka citiem netraucē!?. taču pārdomas turpinājās, nu ja, paaudzes mainās, vienam ir beidzies laiks, kad jāmērās ar krāniņiem, bet citam - tikai sākas, varbūt arī nekad nebeigsies. būs cits auto, cita mūzika, sieviete ar uzpumpētām krūtīm pie sāniem un jaunākās tehnoloģijas kabatā. [es nesaku, ka tas ir slikti. saku, ka tā ir un paliek mērīšanās ar krāniņiem, un iemesls ir zināms - zems pašnovērtējums.]
manu dzīves kvalitāti vispirms nosaka piederības sajūta. tas, ka es saprotu, kur es esmu un kāpēc es tur esmu. man ir svarīgi zināt iemeslus savām izvēlēm. ne viss ir gludi, ne viss vienmēr sanāk, bet es zinu, kur es gribu būt.
vienu brīdi bija tā, ka mājās pārradāmies vēlu, vai nu braucām uz mežu skriet, tad jāsatiek nesatiktie, tad vakariņas pie kāda un tā mans laiks, ko varētu atvēlēt ģimenei un pati sev, paskrēja. tik viegli un saprotami palika, kad pieņēmu lēmumu vakaros būt mājās, vismaz trīs vakarus būt mājās, gatavot vakariņas, spēlēt spēles ar meitu un pēc meitas iemigšanas, pievērsties savām mazajām baudām un priekiem.
vienu brīdi es biju ļoti pārņemta ar naudas kāri. man visu laiku nepietika. es jutos slikti, vainīgi, nepietiekami. taču vienmēr pienāk kāds atklāsmes brīdis, kādas izmaiņas, kas parāda to skatu uz dzīvi savādāku. tagad saprotu, ka nauda ir tāds pastarpināts process ieguldītajam un tavām izjūtām. šobrīd mans prāts ir pārņemts ar kāda projekta izveidošanu un novadīšanu, tas ir mans mērķis, savukārt nauda būs tikai kā indikators, vai tas ir tas, ko patiešām man vajag darīt un kā es par to jūtos.

dzīves kvalitāti mēs veidojam katrs pats. cik gatavi esam reāli apskatīties uz savām vadošajām vērtībām un principiem, tik kvalitatīvi arī dzīvojam. un tajā noteikti ir ietvertas attiecības ar apkārtējiem, attieksme, godprātība, zinātkāre, dalīšanās, nodarbošanās, iz/apzināšana...

Trešdiena. vidus. saule un krāsainas lapas.

Dienas uzdevums, kurš vēlas uzdevumus: uzrakstiet/pasakiet vismaz trijiem cilvēkiem savu pateicību par kaut ko! [tā varat turpināt katru dienu. kāpēc? un tu vēl jautā! pamēģini!]


evita

bilde.