nav.

šodien jau esmu pabijusi sporta zālē. un jā, noskrēju apliiti par vakardienu.Argo man shodien teica- zdrastvujte. pabriiniijos, ka krieviski, es gan viņam atbildēju tere hommikust! :) Un visi tik sporto un sporto. meitenes stieņus cilā. un puikas jau arii. iesildās viņi, skrienot ar zeķēm. un esot tajā sporta hallē, es atcerējos, kādā trenējāmies mēs. es, dita, liene, zane, zanda, guna. kuru nenosaucu? tā smirdēja pēc melnās gumijas. bija auksta. mums jau tāpat bija interesanti. pashas bijām viena otrai trenažieris. bet priecājāmies mēs, kad sākās silts laiks. kad iesoļojām mēs lepni daliņa stadionā. patiesiibā mēs skrējām gar pauku priedēm, gar gauju.
bet tas nav tas, ko gribēju teikt. aizplāpājos es atkal.
pirms mirkļa apskatiijos pa logu. un nav. skaistā ledus kārta uz kokiem ir pazudusi. un es to pamaniiju tikai tagad. kad nez' tas skaistums pazuda? vakar? aizvakar? shonakt?
Tā ir, pie visa mēs pierodam. gan pie skaistā. gan pie loti, loti skaistā. gan pie grūtiibām. pie citas kultūras. pie citas valodas. mēs nu gan esam fleksibli.
vēl shodien jānosūta patopsiholoģijas lektorei atzinums, ko beidzot esmu uzrakstiijusi.

nepazūdam.
evita