rituāli

Jau kādu laiku sestdienās nestrādāju. ir neparasti tik mierīgi izlīst no gultas, izstaipīties, ar visiem sabučoties un tad domāt - ko mēs šodien darīsim? Nē, es neabižoju tos, kuri mostas vieni paši, bet es pati šo laiku esmu jau izdzīvojusi. Es zinu, ir tādi, kuri izbauda vienatni un ir tādi, kuriem tās jau ir gana, viņi ir gatavi iet tālāk. Taču viens ir skaidrs - mums katram ir jāiet pa savu ceļu, savu individuālo. Tas, ko es parasti mēdzu teikt, ejot šo ceļu, vajag ieklausīties savās izjūtās, kā es par to jūtos un ko man tas nozīmē. Jūtas ir labs kompass. šo es uzrakstīju arī tiem puišiem, kuri te iemaldās un arī tiem, kuri manu lapu ir citiem ieteikuši, kā lasāmvielu, lai risinātu savas grūtības.

Man šķiet, nozīmīgi ikvienam dzīvē ir savi rituāli. reizēm tie pāraug rutīnā un pieradumā. tāpēc ir gudrinieki, kuri saka, ka nevajag pieķerties saviem rituāliem, tieši otrādāk, ja katru rītu sāc ar vingrošanu, tad vienu rītu sāc ar vēsu dušu. Kāpēc? Iespējams, tāpēc, ka rutinētā dzīvē mums daudz grūtāk sajust un ievērot nianses. šķiet, es tam piekrītu. mans šodienas lēmums sēsties auto un braukt uz piejūras ciemu pusi par spīti lietum, izmainīja manu noskaņojumu un rosības pakāpi.
Vai esat domājuši par saviem rituāliem - lielajiem, mazajiem, nozīmīgajiem un teju nesamanāmiem? Ja tādu nav, man šķiet, ir jauki par tiem padomāt, uzrakstīt uz lapas un izjust, jā, man ir savi rituāli, ar kuriem ne par ko nedalīšos ar citiem.

Lai jums viss izdodas. Lai arī logam nepieskaras, tikko nokritušās sniega pārslas un attālis nedzird sniega lāpstu skaņas, rītdien jau jāiededz pirmā svece. Mans ikgada rituāls ir arī Adventes vainaga pagatavošana. vēl nezinu, kāds šodien tas man izdosies.

evita

bilde te.