foto:http://www.ghumakkar.com/wp-content/uploads/2008/09/tulip-2005-trip-4.jpg
slinkums ņem virsroku pār mani, pār rakstīšanu, pār uzmanības izrādīšanu. un manī nerodas spītība, lai pierādītu pretējo. varu uzlikt tikai fonā katie melua 'i cry for you' vai 'just like heaven' un klausīties, klausīties. tāds tas noskaņojums. un ļauties ir labākais šobrīd. jo zinu, ka rītdiena būs savādāka.
kopā būšana ar vecākiem šajā nedēļā manī ir atnesusi arī dažas visai nozīmīgas atziņas. tik bieži mēs pazūdam tulkojumā. un tik bieži cenšoties atrast šo tulkojumu, mēs sapināmies savos vārdos un otra cilvēka reakcijās. man arī ir bijuši brīži, kad gribas izskaidrot pārpratumu, bet to darot, jūtu, ka nespēju to, ka no malas tas liekas smieklīgi un neticami. tad es apklustu. nesaku neko.
novērojums, ka vecāki ir laimīgi, gatavojot kopā ar bērniem vakariņas, ir iedvesmojošs. tad viss iegūst citu krāsu. var paciest domstarpības un katra individuālo garšas izjūtu.
p.s. es nudien esmu gatava pavasarim.
bučas,
evita
vai tiešām ir kaut kas tāds pasaulē, kā dēļ Tu būtu gatava ēst sīpolus? :)
AtbildētDzēsthmmm... tā padomāju. un izdomāju :) iespējams, varētu būt tādas ekstra situācijas jeb izvēles, kuru dēļ man kāds varētu piespiest ēst sīpolus. bet es ceru, ka man tas NEKAD nebūs jādara. hehehe
AtbildētDzēst