Piektdiena no manis izsūca visu, ko var izsūkt. Sen nebiju izjutusi, ka eju pa ielu un ir sajūta, ka acis ne tikai aizvērsies, bet viss ķermenis tām pievienosies.
Tā kā reizēm man izdodas vienkārši ļauties, nevis kontrolēt, kas un kā jādara un kā vajadzētu, tad piektdienas vakarā man bija kaut kādā veidā jātiek uz valmieru. un es ļāvos sevi pierunāt, atrast auto caur domubiedru grupu.
Ticiet vai nē, bet 23os es biju juglas statoil, kā tika teikts. Samanīju vēl dažus ar mugursomām plecos, sapratu, ka tie būs līdzbraucēji. Abi puiši, viens tāds pieklājīgais, otrs tāds hipijs. tā arī bija.
Brauciens izvērtās interesantāks kā biju domājusi, divi puiši no RTU un viens no BA. Šoferis ar man blakus sēdošo runāja un runāja. Arī par skolu, kas tūlīn atsāksies un sabojās omu. Te nu man jāsaka, ja es būtu kādu karsto suni ēdusi, man noteikti tā mērce notecētu gar kaklu un pats suns iestrēgtu kaut kur kakla rajonā. Kāpēc? Tāpēc, ka tas mani bija absolūts jaunums, ka augstskolā vari nerakstīt eksāmenu vai kontroldarbu pats, ka vēl aizvien pasniedzējs var ierasties uz lekciju ar dvingu un vēl pie tam - RTU puišiem to visu uzsauc valsts.[Es tomēr pieceļos, paceļu roku un saku, ka esmu par izglītības sistēmas reformām] Specialitāte nebija ne arhitekti, ne tulki, ne datortehniķi, bet kkas ar siltumu saistīts. sorry, puiši, nespēju paturēt prātā. Puiši dusmojās par to, ka viņi mācoties vēl joprojām no psrs laika grāmatām. un tā nu viņi sprieda, es tikai iestarpināju, kā tad var regulāri izdoties tas, ka tavā vietā uzraksta kāds cits kontroldarbu? viņi atbildēja klusāk, it kā mani pamācot vai iedrošinot, nu kā, pasniedzēji taču nezina, kā visi studenti izskatās un kā sauc. Nu jā, pašsaprotami, es neattapīgā.
Kad jau tuvojāmies Valmierai, šoferis vēlējās mani vairāk iesaistīt sarunā. Prasīja, vai es arī, kur studējot? Ja būtu gaišs, tad noteikti vietā būtu virpināt matu šķipsnu, skatīties acīs, tad tās nodurt, it kā meklējot ko nokritušu, tad atkal fokusēt skatienu puisim virsū un teikt, ka šogad sākšu pirmajā kursā. Bet tā kā bija tumšs, varēju iztikt bez aktiermeistarības klases un tomēr biju godīga, sakot, ka vienu skolu esmu jau kādu laiku atpakaļ beigusi un otru šogad beigšu.
Nekādu pārsteigumu! Mašīnā iestājās uz mirkli klusums, laikam viņi rēķināja, cik tas sievišķis varētu būt vecs [hihi]. Lai arī pusi ceļu domāju, ka es taču nudien domāju ar absolūti citu briedumu un ka puišiem patiešām nevajadzētu domāt par ģimeni agrāk par 30 gadiem, puiši sākotnēji mani bija novērtējuši savādāk.
Reizēm ir vērts apskatīties, kas notiek apkārt. Tiekoties ar vieniem un tiem pašiem cilvēkiem, kuri pārsvarā domā tavās kategorijās, nevari apjaust to īsteno patiesību.
Siltu nedēļu!
Evita
skaistais fiat no http://www.autohotest.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru