Labrīt!
Man gribas teikt - atkal pirmdiena. jauna nedēļa. lūk, kā mūs ieliek rāmjos! Kāds par to jau izsenis ir parūpējies. un nav ko pretoties, lai cik dīvaini, rāmji ļoti nomierina, rāmji jeb robežas ļoti mobilizē. taču vajag arī atcerēties, kas par daudz, tas par skādi.
Šķiet, kaut kas notiek ar mums. Vasarīgais laiks kavējas, no krāna tek brūngans ūdens, bērns nenormāli protestē, kas man liek pārdomāt visu, ko zinu un ko nezinu, ko daru un ko noteikti nevajadzētu. Prezidents ir izteicies, valoda tiek aizstāvēta.. kaut kas notiek, vai ne?
bet par tām vārnām. šorīt 'izmetu' ašu loku pa parku ar savu duksi. tik daudz to melno putnu. zāle, protams, nav nopļauta, bet ir parādījušies jauni kapakmeņi. katru reizi ir pārsteigums, ka kāds melnais bariņš, švīkstinot spārnus, uzšaujas gaisā. duksis laimīgi skrien pakaļ. bet es domāju, ka nemaz uz pirmo nezinu, vai tās vārnas vai kovārņi. ko lai stāstu bērnam? ;)
man vēl deviņas dienas līdz daiļliteratūrai. saprotu, ka skolnieki jau brīvsolī. Atceros, cik ļoti laba tā sajūta. Es tikai nezinu, ko dara rīdzinieki, kuriem nav vecmāmiņu laukos, mazpilsētās, piepilsētās un kuri nav vēl tik patstāvīgi? vai tiešām bērni mājās vienkārši skatās visu dienu Tv, internetu? Man ļoti patika, kā viena mana draudzene kādā skolas brīvlaikā sarunāja ar savu pirmklasnieci, kas viņai ir pa dienu jāizdara, līdz vecāki mājās. Tādi mazie darbiņi. un beigu beigās visiem prieks.
Priecīgu darba nedēļu!
Evita
Bilde.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru