Jau vairākas dienas kalendārs saka, ka ir aprīlis (Mana meita gan netic, ka patiešām ir pavasaris. viņa saka, ka ārā drīzāk ir ziema, bet kalendārā tikai pavasaris.)
Tas man ir sācies ar lielu nogurumu. un nevaru saprast, vai esmu pirms tam 'izšāvusi' visu pulveri, veltot tam visu savu enerģiju vai vienkārši organisms brēc pēc kādas vitamīnu devas.
šodienas galvassāpes man atgādināja, cik vājš patiesībā ir cilvēks. un ievainojams. un nespējīgs. un sajūta, kad zāļu deva tās neļāva man vairs just, bija neaprakstāma. jā, dzīvot nudien ir forši. tikai vajag zināt, kā tieši ir forši.
brīvdienās biju pie draugiem. tālajā kurzemē. pēc vairāku stundu dīdīšanās uz krēsla autobusā, bijām klāt. viņi sagaidīja mūs ar varenu pārsteigumu. kas savukārt atkal liek atskārst, cik daudz ir atkarīgs no mūsu pašu izvēlēm. vai tikai paļaujies uz to, ka būs taču galu galā labi, vai pieņem mērķtiecīgu lēmumu un soli pa solim tuvojies savam mērķim. tas ir būtiski, zināt, kur iet un ar ko iet, un kāpēc iet. nekas nav neiespējami. ir vajadzīga drosme uzsākt. un reizēm ir vajadzīga izturība. tā teikt, ne viss pareizais ir tas vieglākais.
šodien nebūs garu runu. Lai jums pavasaris galvā! Man šķiet, tas noderētu - kaut kas galvu reibinošs un veselīgs.
Evita
bilde: fineartamerica.com
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru