Ir gan mazliet pāri divpadsmitiem, taču sajūta man, ka vēl ir agrs rīts. Varētu uzburt ainiņu ar siltu kafiju, grāmatu, vilnas zeķēm un šūpuļkrēslu, taču es sēžu pie balta galda, un kafija jau mazliet atdzisusi. Tas, par ko es pēdējā laikā gana daudz domāju, kā tas nākas, ka notiek tā, kā tas notiek. Un ar to sajūtu, ka citādāk nemaz nevar notikt.
Pēdējā laikā man ir tik izteikta sajūta, ka mūsu dzīves notikumi ir jau kaut kur ierakstīti. Izklausās pēc ku-kū, bet, domājams, tik traki ar mani vēl nav. Lasīju, ka nevajag tiem pretoties, jo tie, kuri pretojoties dzīves plūsmai, tos dzīve mazliet paspīdzina. Šo droši vien var tulkot dažādi, saprast dažādi un izpildīt dažādi.
Mani dzīves notikumi viens pēc otra ļoti pārliecinoši šobrīd ir atveduši uz kaimiņzemi. Un te nu es esmu - ar putekļiem acīs (laikam jāizsūc paklāji), rakstu jums ziņu. Man pat ir interesanti, ko dzīve mums ir sagatavojusi, kādas izvēles es vēl izdarīšu un kā tās turpināsies. Vairs nepretojos. Taču viegli jau tas nav - pieņemt kaut kādu lēmumu (me to, ko šodien ēdīsim vakariņās), it sevišķi, ja ir arī lielāki bērni, kuru dzīvi tas, protams, arī ietekmē.
Ir cilvēki, kuri strādā 40 gadus vienā un tajā pašā darba vietā, varbūt pat amatā. Cik daudz grāmatu par to raksta - viņš jau 36.gadu šajā maiznīcā mīca mīklu pēc sevišķās receptes. Iespējams, ka vārds 'sevišķs', viņam neļauj no tās abras atrauties un, mazliet sevi mānot, turpina to darīt. Katru rītu mosties 5 no rīta un braukt uz maiznīcu mīcīt mīklu, lai pēc tam pilsēta priecātos par viņa īpašo maizi. Vienkārši ir cilvēki, kuriem rutīna dod drošību un varbūt pat viņi sapņo redzēt, kas ir aiz horizonta, taču paši zina atbildi, ka nekad turp nedosies. Savukārt ir tādi cilvēki, kuri jūtas dzīvi tad, ja var mainīt savu ikdienu, kāpt ārā no ierastā, meklēt jaunus izaicinājumus. Ir cilvēki, kuri vienkārši plūst tur, kur viņus nes. Viņi gana labi pielāgojas jauniem apstākļiem un nepieķeras vecām lietām. Es domāju, ka viņi, iespējams, arī sapņo reizēm palikt ilgāk vienā vietā vai pieķerties kādam cilvēkam, kurš būtu tikai viņa, bet paši zina atbildi, ka tas tomēr nav un nebūs par viņiem, jo viņos ir 'dīdītājs'. Paies noteikt laiks, kad atkal pakrūtē kaut kas sāks kņudināt un līgavai vai līgavainim vienu dienu būs atstāta zīmīte - tiekamies citā dzīvē, tu esi super.
 |
| Pinterest.com |
Mēs esam tik dažādi, ja tagad varētu atcerēties savus klasesbiedrus (mazliet sasprindzinot savas pelēkas šūnas) un aprakstīt, kas katram bija svarīgs, mēs vēl jo vairāk apjaustu, ka katram tās bija atšķirīgas lietas. (Susim - āboli un akrobātika, ticēt visam, ko stāsta visgudrie puiši, Kanēlim - rosīties tā, ka visu laiku rosīties, kaut kāju kustināt stundas laikā un sirsnīgi smieties, Silai - džemperi ar caurumiem un visu zināt bioloģijā u.c.priekšmetos, vēl tā gaišā citu cilvēku pieņemšana, Zane G. - labi izdarīt darbus (frizūras, grimēšana, matemātika), ātri runāt, Katei mest bumbiņu uz aizmuguri, labi prast pildīt uzdoto, tīri tā neko izskatīties triko un ar puķēm galvā, smieties par manu mazo neveiksmīti uz skatuves un kopā ar Zani Č.- skriet mastā, protams, ;) Zanei Č. - palīdzēt man uzzīmēt ģeometrijā zīmējumus (paldies, paldies, paldies) un citiem neatteikt palīdzību zināšanu apguvē, augstu lēkt un būt taisnīgai, Gatonam - kārtību koferī, baudīt suņu barību un baltas botas, Putnai - visiem neļaut iet gulēt, bet pašai aizmigt gandrīz šī paša teikuma galā, Garajam - laivu braucienā labi izgulēties, nevienu netraucējot, Zanei V. - piedalīties dažādos skolas pasākumos un kā nesen atklājās - rakstīt draudu vēstules puisim I., kurš slikti izturējās pret meitenēm, Intam - dejot tā, lai meiteņu svārki vienmēr būtu knapi pāri pēcpusei, nenodot draugu, Ingusītim - kāršu spēle uz urrā un rītos pats svarīgākais - izgulēties, jo skola tomēr ir ikdiena un nav zaķis, neaizbēgs, Kasparam - cilāt meitenes un būt gana kārtīgam, Kurmim -būt teicamniecei, bet neradīt teicamnieces iespaidu, Paulam - pēc iespējas darīt daudz un daudz vietās uzreiz, draudzēties ar teju visu skolas saimi un nekautrēties būt uzmanības centrā, Jancim - uzpīpēt, bet vienmēr labā kompānijā, Sābim - pārsteigt ar talantiem (ātri skriet, spēlēt klavieres..), un ļaut iesmaržoties mums pārējām ar jaunajām Ultraviolet, Bibai - domāt, runāt, dzīvot angļu valodā un kaut kas par Nirvanu tur ar' bija, Inītim - būt tādā labā garastāvoklī un lieliski kustēties, tērpjoties aizkaros. Oi, citi droši var paturpināt, jo šie nebūt nav visi mani klases biedri. Sirsnīgs sveiciens jums! Jūs esat labākie klases biedri.) Taisnība - gandrīz katram citas lietas.
 |
| Pinterest.com |
Tas, ko parasti cilvēkiem mēdz ieteikt, kad tie saskaras ar kaut kādām dilemmām - ļaut notikt. Vienkārši ļaut notikt. Līdzīgi kā sievietēm mēdz teikt dzemdībās - ļaujies sāpēm. Viegli teikt, vai ne? Taču, manuprāt, vienmēr pienāk kaut kāds noteiktais punkts, laiks, īpaša situācija, kad nav citu variantu, kā ļauties, lai notiek. Nereti tas ir mirklis, kad dzīve mainās, notiek, un tevī rodas jaunas atziņas par savu dzīvi, attiecībām, notikumiem, par būšanu, aiziešanu, turpināšanos, likumsakarībām.
Kādā psiholoģijas rakstā atradu ieteikumus, ko ņemt vērā, izdarot izvēles par labu kaut kādām dzīves izmaiņām. Nereti jau tā notiek, kad pats ko piedzīvo, rodas interese tēmu paplašināt. Tad nu lūk, tulkots aptuveni un papildināts ar maniem iestarpinājumiem.
1. Savas emocijas mēģini 'nolikt malā' un paskatīties uz faktiem.
Emocijas ir burvīgas, taču nereti tās traucē paskatīties uz faktiem kā vienkārši faktiem. Padomā, kā tu reaģē, kad esi izsalcis vai dusmīgs. Emocijas mainās ik sekundi, tāpēc svarīgi atrast laiku, lai nomierinātu emocijas un paskatītos uz būtiskajiem faktiem. Bailes ir emocijas un tās spēlēsies ar tavu prātu līdz tu pieņemsi lēmumu tās uzvarēt un virzīsies uz priekšu.
2. Domā nevis par to, ko Tu zaudēsi, bet - ko tu iegūsi, pieņemot šo lēmumu.
Reizēm ir ļoti viegli saredzēt to, ko mēs zaudējam, pieņemot šo lēmumu. Taču šoreiz svarīgi arī paskatīties uz to, ko tu zaudē, ja nepieņem šo iespēju.
3. Iztēlojies sevi abos scenārijos.
Mēģini iztēloties sevi pēc mēneša vai pat pēc gada - kāds scenārijs tev liek justies labāk? Tas, kurā tu izvēlējies doties drosmīgi uz priekšu par spīti bažām vai tajā, kurā tu vadi savi parasto ikdienu? Ja tu varētu laiku it kā pagriezt atpakaļ un izdarīt izvēli no jauna - kāda tagad tā būtu?
4. Pārstāj sevi šaustīt.
Tu nevari pieņemt lēmumu, ja visu laiku sevi šausti. Lēmumam vajadzētu būt tādam, kas dod kaut kādu jaunu iespēju (iepazīt citu valstu kultūru, redzēt savus resursus, uzlabot svešvalodu, satikt cilvēkus no dažādām pasaules vietām utt.) - pat ja tas šķiet biedējoši. Lēmumam nevajadzētu būt tādam, kas liek justies tev nevērtīgam vai mazina laimes sajūtu.
5. Atceries, ka Tu pēc laika atkal vari pieņemt jaunu lēmumu.
Dažreiz vienīgais veids, kā uzzināt, kas ir krasta otra pusē, ir spert soli nezināmā virzienā. Reizēm virziens ir kā monēta, bet tu zini, ka tev jāiet vienā vai citā virzienā.
Nereti virziens ir pareizais, tad turpini virzīties uz priekšu. Ja gadā, ka pieņemtais lēmums tev nenes vajadzīgo, apstājies, izanalizē, atjaunojies un tad pieņem jaunu lēmumu.
Mēs pieņemam riskantus lēmumus neatkarīgi no tā vai to vēlamies vai nē - tā ir daļa no procesa, kas mūs attīsta, liek augt, kas vēlas katru dienu dzīvot pilnvērtīgi.
Reizēm ir gana ar sajūtu, ka tu esi mēģinājis, pieņēmis izaicināju, darījis to tā, kā tev paticis. Lai arī ne vienmēr mēs saņemam to tieši tā, kā esam iztēlojušies, noteikti ceļā esam satikuši cilvēkus, kuri mums ir devuši iespēju paraudzīties uz sevi, uz attiecībām, uz likumsakarībām.
Atliek vien papildināt, ka jebkurš ceļš, ko ejam, ir mūsu. Ceļā ir tā jēga, galvenais uzsvars uz virzību. Viens mums sniedz dzīves mācības, kāds māca pateicību, mīlestību visplašākajā nozīmē, kāds - lūgt palīdzību, cits - otram dot roku vai krist brīvajā kritienā. Ko tikai nepiedzīvojam ik dienu!
UN tā mēs virzāmies, rīts un vakars mūs virza, ik dienu izdarām mazākas vai lielāks, nozīmīgas vai mazāk nozīmīgas izvēles. Kaut nu jau man šķiet, ka jāpaķiķina par to, ka lēmumu pieņemam mēs, jo tā vien rādās, ka tas jau sen tevi gaida. Lielais vilnis Tevi gaida, kad to noķersi, tad tas kaut kur tevi arī nesīs. Eh, kaut kur nesīs noteikti!
 |
| Pinterest.com |
Re, ceļš! Zaļš, sūnains, skaidrām debesīm, svešiem ļaudīm...
Dodamies uz priekšu! Tā teikt - keep going!
Lai interesanti notikumi, skaisti cilvēki un vērtīgas sarunas vai līdzās būšana.
Sirsnīgs paldies maniem ceļabiedriem, draugiem un sirds cilvēkiem, kuri mani iedrošina un atbalsta, lutina un silda.
Lai notiek,
Evita
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru