Jā, dārgie un dārgās, kā jau iepriekš teicu, šeit mazliet mazinājies ierakstīto ziņu skaits. Pa šo laiku top zinātne, bet, es ceru, ka divās nedēļās tā jau būs pietiekoši sarakstīta. Taču šodien neko daudz savos rakstu darbos neesmu izdarījusi. šodien es biju uzaicināta apmeklēt Ziemassvētku pasākumu bērnudārzā. Mazie lāči patiešām aug, un viņu prasmes attīstās un pilnveidojas. Reizēm manās acīs varēja samanīt asaras, tās laimes un labizjūtas, prieks par meitas lielisko solo dziedājumu un dzejoli. Aizdomājos par to, vai mans slinkums ir attaisnojums, kāpēc neesmu viņu aizvedusi uz kādu bērnu dziedāšanas ansambeli. protams, ka nav. Dāmas, kurām vadīju pozitīvās intervences nodarbības, daudz runāja par saviem mazbērniem un to, cik daudz viņas ir darījušas, lai viņu mazbērni tiktu attīstītu papildus, cik ļoti tas viņiem ir noderējis dzīvē. klausījos un patiešām priecājos, kā arī apbrīnoju viņas par uzņēmību, mērķtiecību, labestību. Paldies viņām par to.
Šādos svētkos ļoti labi var novērot, kā bērns jūtas, kādas ir viņa attiecības ar vecākiem, kādas viņam ir izveidojušās attiecības ar sevi. Var novērot, kādu lomu viņš grupā spēlē un kā viņu uztver audzinātājas. un, ja, var, protams, labi redzēt, kā vecāki uztver savu bērnu un kādas ir viņu gaidas.
Šajā laikā pabiju arī jauno zinātnieku konferencē. man tā bija jauna pieredze, iespēja attīstīt prezentācijas prasmes, attīstīt zinātnisko terminu lietošanu, sadzirdēt, par ko interesējas citi speciālisti. Manā auditorijā bija pārsvarā pedagogi. izsecināju, ka šobrīd aktualitāte pedagogiem ir - individuāla pieeja katram bērnam. sēdēju un domāju, kur tā paliek ikdienā? vai tiešām teorija no prakses tik ļoti atšķiras? ir skaidrs un ļoti labi saredzams, ka daaaudz pedagogu vēlas atbrīvoties no grūtākiem bērniem. jā, viens bērns var daudz izdarīt. viņš var iesist citiem, viņš var traucēt citus un līdz ar to arī uztveramo materiālu. taču šeit kā reiz ļoti noderētu individuālā pieeja. vislabāk skolotāja palīgs, kurš ārvalstīs nav pedagogs, bet gan apmācīts cilvēks, visbiežāk bezdarbnieks, kurš palīdz skolotājam. viņš ir tas, kas saka, Pēterīt, šķir 93.lpp un sāc lasīt. Pēterīt, nākamreiz ir jāizpilda 13.uzdevums. Un Pēterītis neiepaliek, Pēterītis paspēj tikt līdzi un jūtas - eh, cik labs. Līdz ar to.. nu jā, jūs jau paši zināt., kādi ir tie ieguvumi.
Es arī ļoti ticu mūsu izglītības ministram un ticu, ka mūsu pedagogi būs tik kvalificēti, lai viņi spētu realizēt ministra nākotnes izglītības redzējumu.
Mainīties, tas vienmēr ir grūti, taču tas vienmēr ir ļoti nepieciešami.
Lai gardas piparkūkas un jaukas brīvdienas!
Evita
bilde
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru