Vai tev ir bijis tik auksti, ka gribas apsegties ar visbiezāko segu? Vai tev ir bijis tā, ka zem segas vēl joprojām salst? Tik auksti, auksti… tu trīci un gribas sarauties. Tev gribas savilkties mazā čokuriņā, ko mēdz saukt arī par – mama, raģi meņa obratno! Vējš nepūš un istabā ir laba temperatūra, bet drebulis nepāriet. Tu dzer siltu tēju, bet vēders ir sarāvies. Tu gribi sevi „saņemt rokās”, bet … un tevī ir tik daudz jautājumu, bet pārāk maz atbilžu..lai mierinātu, lai mazinātu sāpes, lai parādītu to gaismiņu tuneļa galā, lai atspoguļotu milzum lielos resursus, lai iedrošinātu… tu gribi teikt, bet tas, ko pasaki… adresāts vienkārši to nedzird.. nē, viņš dzird, bet šobrīd nesaprot. Viņam sāp, viņā ir dusmas, neizpratne, nodevības sajūta.. viņā ir tik daudz kā, ka man sāp līdzi. Un cilvēcīgi pēkšņi ļooti gribas nopirkt, sameklēt, uztaisīt burvju nūjiņu. Gribas kā pasakās - pavicināt un lieta darīta. Bet es uzklausu. Es klausos, klausos un ļauju tām strutām nākt ārā. Nē, man nav pretīga tā smaka un tas saturs. Un es zinu, ka tā brūce tik drīz nesadzīs, jo tikko uzplēsta. Un galvenais – tikko apjausta.
Ja ticam reinkarnācijām un iepriekšējām dzīvēm, tad es šiem cilvēkiem noteikti esmu solījusi būt tuvumā, kad viņiem ir grūti. Un te nu es esmu.
Šo komentāru ir noņēmis emuāra administrators.
AtbildētDzēsttā kā šī ir mana lapa, un man ir iespēja koriģēt, ko gribu redzēt un ko nē, tad turpmāk izvēlos neieklausīties anonīmos lasītājos, gan jau kādreiz arī par šo slimību uzrakstīšu savas domas. un vēl - cilvēka rigidums liecina par cilvēka iestrēgšanu anālajā fāzē. tā kā - veseļojies, draudziņ! ;)
AtbildētDzēst