savējie sapratīs.

shodiena patiesiibā ir lieliska. un mani draugi ir iepriecinājushi. kā sarunājushi. ints ir atsūtiijis jaunumus par krūshu uzliimeem, kas noderees pludmales sezonai (kaut tu nekad nemainiitos:). arii padaliijies ar savām domām, kā sagatavoties maratonam, ko viņsh pats skries, bet es jau laikam nē, jo man iepriekshdien skolas salidojums.
dita man atsūtiija savas mazās kristiines bildi. un arii jēkaba, kas lielāks un kristiines brālis. es vēl aizvien nespēju tā pa iistam tam noticēt. bet sestdien aizbraukshu ciemos. es apsoliiju. un pati redzēshu mazo briinisķiigo meiteni.
ingriida man uzrakstiija epastu. un es par to priecājos, jo viņai klājas labi. lai arii sen neesam tikushās, zina bija jauka, nesalasiiju aizvainojumu vai dusmas. un tas mani arii priecē. es negribu justies vainiiga (zinu, zinu, ka tā jau mana problēma). iespējams, nākamās nedēļas nogalē viņa būs Tallinā.

draudziiba man vienmēr sķitusi kaut kas noziimiigs, kaut kas, kas man reizēm liek saņemties, kas iedvesmo, kas reizēm liek smieties un citu reizi raudāt. paldies, ka jūs man tādi esat.




un driiz tachu būs pavasaris, vai ne?

Lai labi,
evita.